Sākot no 2025. gada 1. janvāra, no alkoholisma, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes varēs ārstēties, nemaksājot četru eiro līdzmaksājumu narkologam un septiņus eiro stacionārā.

Tām personām, kuras slimo ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību, vairs nebūs jāmaksā pacienta līdzmaksājums, ārstējoties ambulatori vai slimnīcas nodaļā. To vakar nolēma Saeima, steidzamības kārtā pieņemot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Pieminētā personu grupa būs pēc kārtas divdesmitā, kas tiek atbrīvota no pacientu līdzmaksājuma.

Ikviens, kuram būs kāda no pieminētajām atkarībām, sākot no 2025. gada 1. janvāra, varēs nemaksāt četru eiro pacienta iemaksu pie narkologa, kā arī septiņu eiro līdzmaksājumu dienā par alkohola vai narkotiku izraisītu psihisku vai uzvedības traucējumu ārstēšanu stacionārā.

Tas, ka šādi likuma grozījumi ir nepieciešami, norādīts 2022. gadā apstiprinātajā “Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.–2025. gadam”.

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna, kura ir arī Veselības ministrijas galvenā speciāliste narkoloģijā, pozitīvi novērtēja vakar Saeimā pieņemtos likuma grozījumus, jo pacienti bieži vien līdz galam neizārstējoties tāpēc, ka neesot naudas.

“Atkarību ārstēšanai paredzētās psihoterapijas programmas ir paredzētas 28 dienām, un par katru dienu ir jāmaksā septiņi eiro. Daļai pacientu to apmaksā ģimenes locekļi, bet daudziem nav naudas, lai samaksātu, tāpēc viņi atsakās no ārstēšanās.

Pastāv arī problēmas ar medikamentiem, jo tie ir jāpērk par pilnu samaksu,” stāsta daktere Stirna.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka alkoholisko dzērienu lietošanai Latvijā vairākus gadus ir pieaugoša tendence.

Izplatīta ir arī narkotisko un psihotropo vielu lietošana, īpaši jauniešu vidū.

Izvērtējot situāciju Latvijā, secināts, ka alkoholisko dzērienu patēriņš uz vienu iedzīvotāju un vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju pieaug un joprojām pārsniedz vidējo Eiropas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu rādītāju. Iedzīvotāju vidū ir plaši izplatīta riskanta alkohola lietošana, arī alkohola lietošana skolēnu un jauniešu vidū joprojām ir plaši izplatīta, un Latvijas rādītāji šajā ziņā pārsniedz vidējo Eiropas rādītāju.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka alkoholisko dzērienu lietošanai Latvijā vairākus gadus ir pieaugoša tendence.