Šodien Nacionālā psihiskās veselības centra (NPVC) Zinātniskā institūta vadītāja Dr. med. Liene Sīle prezentēja Nacionālajam veselības dienesta, (NVD) paveikto Metodiskā centra pilotprojektā “Finansēšanas modeļa maiņa uz ārstēšanas rezultātā un kvalitātē balstītu finansēšanas modeli psihiatriskās veselības aprūpē”. Tā ir līdz šim Latvijā vēl nebijusi iniciatīva, kuras mērķis ir radīt jaunu pieeju psihiatriskās aprūpes finansēšanai, sasaistot pakalpojumu izmaksas ar reāliem ārstēšanas rezultātiem, kvalitātes indikatoriem un pacienta klīnisko ceļu. Projekta īstenošanā apvienoti pētnieki, finanšu eksperti un praktiķi, lai soli pa solim izveidotu mūsdienīgu, uz datiem balstītu finansēšanas sistēmu.

Prezentācijā tika uzsvērts, ka pilotprojekts šobrīd darbojas kā modelēta, sintētiska vide, kas funkcionē līdzīgi laboratorijai, kur iespējams drošos apstākļos testēt dažādus scenārijus. Katram pacientam tiek modelēts ārstēšanas plāns esošajā situācija pēc noteikti klīniska profila un, ja izdodas prognozēt, arī rekomendācija ārstēšanas plānam sešiem līdz divpadsmit mēnešiem, kuram piesaistītas arī reālās izmaksas – sākot no ārstu un māsu darba laika līdz izmeklējumu un administratīvo pakalpojumu cenām. Šāda pieeja ļauj salīdzināt esošos tarifus ar faktisko resursu patēriņu, identificēt neatbilstības un plānot efektīvākus risinājumus nākotnē. Īpaši svarīgi ir tas, ka tiek vākti detalizēti reāllaika dati – no brīža, kad cilvēks ienāk ārstniecības iestādē, līdz izrakstīšanai. Tas sniedz iespēju precīzi redzēt, kur sistēmā rodas problēmas vai kļūdas, un kur nepieciešami uzlabojumi.

Liela uzmanība tiek pievērsta arī cilvēkresursu noslodzei. Pilotprojekts ļauj noteikt, cik pacientus iespējams aprūpēt ar esošo speciālistu skaitu noteiktā laika posmā, kā arī salāgot dažādus aprūpes līmeņus – stacionāru, dienas stacionāru, ambulatoro palīdzību un sekundāro profilaksi. Vienlaikus tiek skaidrots, ka projekts neparedz pilnīgas sistēmas kļūdu novēršanu, globālu digitalizācijas procesu vai cilvēku domāšanas maiņu veselības aprūpes jomā. Tā uzdevums ir koncentrēties tieši uz finansēšanas modeļa testēšanu, balstoties uz datiem un klīniskajā praksē pārbaudītām vadlīnijām. Daudzos gadījumos pacientiem efektīvāks un saudzīgāks risinājums par atkārtotu hospitalizāciju ir aprūpe mājās vai ilgtermiņa sociālais atbalsts, un jaunais finansēšanas modelis paredz šos aspektus iekļaut kopējā aprūpes plānā. Tas sniedz iespēju pacientiem nodrošināt ne tikai medicīnisku palīdzību, bet arī visaptverošu aprūpi, kas ilgtermiņā uzlabo ārstēšanās rezultātus un dzīves kvalitāti.

Galvenās uzsvērtās tēzes:

  • Projekts tiek īstenots kā pilotpētījums “sintētiskā” jeb modelētā vidē, kas darbojas līdzīgi laboratorijai. Tur tiek izmēģinātas dažādas pieejas un aprēķinātas hipotētiskās izmaksas katra pacienta ārstēšanai, balstoties uz viņa klīnisko profilu un vajadzībām.
  • Projekts paredz arī pakalpojumu strukturēšanu: atsevišķi ambulatorie, stacionārie un profilakses pakalpojumi, precīzi nosakot pacienta ceļu un vajadzības. Īpaša uzmanība pievērsta cilvēkresursiem – cik pacientus iespējams aprūpēt ar konkrēto speciālistu skaitu noteiktā laika posmā.
  • Pilotprojekts neparedz visas sistēmas reformu, domāšanas maiņu vai digitālo sistēmu kļūdu labošanu – tas koncentrējas uz konkrētu finansēšanas modeļa testēšanu un uzlabošanu, izmantojot esošo infrastruktūru.

Projekts paredz skaidru termiņu grafiku. 2025. gada decembrī  NPVC iesniegs pirmo ziņojumu ar sākotnējo modeļa versiju, aprēķiniem un rekomendācijām, savukārt līdz 2026. gada 31. martam – gala ziņojumu ar pilotprojekta rezultātiem, precizējumiem un priekšlikumiem finansēšanas modeļa ieviešanai praksē. Kā uzsvēra Dr. med. Liene Sīle, ja projektu vēlēsies īstenot veselības aprūpes sistēma, būs nepieciešams pārejas posms, kura laikā reālas izmaiņas veselības aprūpes sistēmā tiks ieviestas pakāpeniski, ļaujot slimnīcām un ārstniecības iestādēm pielāgoties jaunajai pieejai.

Šī prezentācija apliecināja profesionālu sadarbību starp zinātniekiem, ārstiem un finanšu speciālistiem, kā arī parādīja, ka Latvija ir gatava spert nozīmīgu soli ceļā uz modernu, uz rezultātiem balstītu psihiatriskās veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, kur medicīniskie un sociālie pakalpojumi tiek aplūkoti kā vienots veseluma modelis pacienta labā.