Bipolāri afektīvi traucējumi

Kas ir bipolāri afektīvi traucējumi?

Kas ir bipolāri afektīvi traucējumi (BAT)?

Garastāvokļa traucējumi, kad depresijas vai pazemināta garastāvokļa periodi mijas ar mānijas (plašāku mānijas skaidrojumu skatīt zemāk) vai paaugstinātas aktivitātes periodiem. Nelielas garastāvokļa svārstības, kad kādu brīdi ir sliktāks garastāvoklis un nespēks, bet citu brīdi ir pozitīvs noskaņojums un labas darba spējas, ir raksturīgas daudziem. Taču, ja garastāvokļa un emocionālo reakciju svārstības kļūst izteiktas, traucē ikdienā veikt savus pienākumus un pildīt saistības vai rada problēmas savstarpējās attiecībās, tas var liecināt par bipolāriem garastāvokļa traucējumiem, kam nepieciešama ārstēšana. Bipolāri afektīvi traucējumi var sākties jau pusaudžu vecumā, taču biežāk tos diagnosticē pēc 20 gadu vecuma.

Kā izpaužas bipolāri afektīvi traucējumi?

Vieglākos gadījumos ir īslaicīgi nomākta garastāvokļa periodi, kas mijas ar nedaudz pacilātu garastāvokli un aktīvu rosīšanos ikdienā. Viegli izteiktas garastāvokļa svārstības sauc par ciklotīmiju. Smagākos gadījumos depresīvi simptomi (pazemināts garastāvoklis, nespēks, interešu un prieka trūkums, apātija, miega un apetītes izmaiņas, koncentrēšanās grūtības, suicidālas domas, trauksme) mijas ar hipomāniju vai māniju (plašāku jēdzienu skaidrojumu skatīt zemāk), kam var pievienoties pat psihotiski simptomi (murgu idejas un halucinācijas). Nereti cilvēki, kuri cieš no bipolāriem afektīviem traucējumiem, pastiprināti lieto alkoholu, kofeīnu, sāk lietot narkotikas vai smēķē.

Kā izpaužas mānija?

Cilvēkam mānijas fāzē ir izteikti eiforisks un pacilāts garastāvoklis, paaugstināts pašvērtējums, paātrināta domāšana. Cilvēks kļūst daudzrunīgs, grūti pārtraucams, familiārs, rodas iespaids, ka viņa “domas skrien ātrāk, nekā mēle tās spēj izrunāt”. Mānijas laikā cilvēkam ir grūti koncentrēties jebkādai darbībai, tādēļ var rasties problēmas skolā vai darbā. Cilvēks kļūst viegli aizkaitināms, dusmīgs, satraukts, reizēm pat agresīvs. Paaugstināta pašvērtējuma dēļ cilvēks var uzsākt realizēt lielus projektus, paņemt bankā nepārdomātus kredītus, nesaprātīgi tērēt naudu, iesaistīties riskantās attiecībās, bez apdomāšanās izvēlēties seksuālus partnerus vai stāties laulībā ar iepriekš nepazīstamu cilvēku. Mānijas laikā cilvēkam ir samazināta vajadzība naktīs gulēt. Reizēm mānijas periodā cilvēki neguļ pat vairākas diennaktis no vietas. Mānijas periodā cilvēkam nav kritikas par savu rīcību un emocionālo stāvokli. Bieži uz ierosinājumu apmeklēt ārstu viņi reaģē ar dusmām, cenšas pārliecināt apkārtējos, ka ir veseli. Simptomu vieglāka izpausme tiek dēvēta par hipomāniju.

Kādi ir bipolāru afektīvu traucējumu cēloņi un riska faktori?

Noteikts bipolāri afektīvo traucējumu iemesls nav zināms, taču ir zināmi vairāki faktori, kas varētu būt saistīti ar bipolāru traucējumu rašanos un attīstību. Cilvēkiem, kuri sirgst ar bipolāriem afektīviem traucējumiem, ir izmaiņas smadzeņu struktūrā, ķīmisko vielu darbībā un hormonu līdzsvara izmaiņas. Lielāks risks saslimt ar bipolāriem traucējumiem ir cilvēkiem, kuru tuviem radiniekiem bijuši līdzīgi traucējumi. Pašlaik tiek meklēti un pētīti gēni, kas varētu būt saistīti ar bipolāru traucējumu rašanos. Ilgstošs stress, alkohola vai narkotiku lietošana, nozīmīgas dzīves izmaiņas (piemēram, tuvinieka nāve) var provocēt bipolāru afektīvu traucējumu veidošanos.

Kā ārstē bipolārus afektīvus traucējumu?

Bipolārie traucējumi nepāriet paši no sevis, tāpēc nepieciešams vērsties pie psihiatra, lai kopīgi izvēlētos vispiemērotāko ārstēšanu. Ārstē ar zālēm. Stūrakmens irtā dēvētie garastāvokļa stabilizatori jeb normotīmiķi, piemēram, litijs. Garastāvokli stabilizē arī antikonvulsanti, piemēram, valproāti, karbamazepīns, okskarbazepīns, lamotrigīns. Garastāvokli stabilizējošas īpašības piemīt antipsihotiskiem līdzekļiem, piemēram, haloperidolam, olanzapīnam, kvetiapīnam, ziprazidonam, kariprazīnam un citiem. Ja nepieciešams, nozīmē arī nomierinošus līdzekļus, miega zāles un antidepresantus.

Arī depresijas periodā vislielākā loma ir normotīmiķiem. Ja bipolārās depresijas gadījumā tiek nozīmēts tikai antidepresants bez garastāvokļa stabilizatora, tas var iesvārstīt hipomānijas un mānijas simptomus. Otrs variants – no tā var nebūt vispār nekāda efekta. Tāpēc antidepresanti jālieto kombinācijā ar garastāvokļa stabilizatoriem.

Bipolāro traucējumu ārstēšanu iedala akūtās fāzes terapijā, līdz tiek panākta simptomu remisija, bet pēc tam turpinās balstterapijas fāze. Tāpēc sanāk, ka medikamenti jālieto ilgstoši – vairākus mēnešus un pat gadus.

Daudziem izdodas veiksmīgi piemeklēt zāles, kas patiešām palīdz noturēties stabilā garastāvoklī, bet citiem diemžēl ir smaga slimības gaita, kad medikamenti pietiekami nepalīdz un saglabājas garastāvokļa svārstības.

Visefektīvākā bipolāro traucējumu ārstēšanas stratēģija ir medikamentu kombinācija ar psihoterapiju un dzīvesveida izmaiņām. Pacientam ir jārēķinās ar savu slimību un turpmākjācenšas dzīvot tā, lai neprovocētu uzliesmojumus. Svarīgs ir kvalitatīvs nakts miegs, nav vēlams nakts maiņu darbs. Iespēju robežās jāizvairās no konfliktsituācijām ģimenē un darbā, jācenšas mazināt spriedzi, jāierobežo alkohola patēriņš, psihoaktīvo vielu lietošanai – nē! Jāņem vērā, ka garastāvokļa svārstības var provocēt ceļošana, it īpaši, ja jāšķērso vairākas laika joslas. Jā – fiziskajām aktivitātēm. Jā -veselīgam uzturam.

Vērtīgs papildinājums zāļu lietošanai ir psihoterapija.Tā veicina izpratni par slimību, iemāca atpazīt paasinājuma simptomus, pielāgot dzīvesveidu. Visbiežāk tiek ieteikta kognitīvi biheiviorālā terapija un īstermiņa psihodinamiskā psihoterapija.

Dažkārt bipolārie afektīvie traucējumi jāārstē psihiatriskajā slimnīcā, piemēram, ja tiek novērota depresija vai mānija ar psihotiskiem simptomiem (ar murgu idejām vai halucinācijām), ja ir sociāli bīstama uzvedība, nopietni pašnāvības nodomi, uzmācīgas domas par pašnāvību vai pašnāvības mēģinājums, vai cilvēks atsakās no ēdiena, un tas apdraud viņa dzīvību.

Ja bipolāri afektīvie traucējumi netiek pietiekami labi koriģēti, garastāvokļa svārstībām ir tendence kļūt biežākām un ilgākām, savukārt stabila garastāvokļa periodi samazinās. Negribu nevienu biedēt, taču dažkārt pacienti bipolāro traucējumu dēļ nespēj vairs strādāt un nepieciešams kārtot invaliditātes grupu.

Lai ārstēšana būtu, VEIKSMĪGA

  1. Pie psihiatra, lūdzu, vērsies, tiklīdz parādās pirmie slimības paasinājuma simptomi.
  2. Svarīgi, lai tu untava ģimene izprastu šīs slimības būtību.
  3. Svarīgas ir regulāras vizītes pie sava psihiatra, lai slimību turētu rāmjos.
  4. Apzinīgi jālieto zāles.
  5. Ļoti būtiski ir sabalansēt miega unnomoda režīmu, nodarboties ar regulārām fiziskām aktivitātēm, uzņemt veselīgu uzturu, izvairīties no alkohola lietošanas unsmēķēšanas.

Ieteikumi TUVINIEKIEM

  • Iegūsti informāciju par bipolāriem afektīviem traucējumiem no uzticamiem avotiem.
  • Apzinies, ka izteiktās garastāvokļa svārstības nekādā gadījumā nav cilvēka vaina. Tās nosaka iekšēji bioloģiski procesi.
  • Ņem vērā, ka cilvēks depresijas vai mānijas fāzē uzvedas citādāk nekā parasti. Viņam nepieciešama papildu uzmanība untuvinieku pacietība.
  • Iemācies atpazīt pirmās pazīmes, kas liecina par traucējumu uzliesmojumu. Sākoties mānijai, cilvēks kļūst pārlieku priecīgs, runīgs, mazāk guļ. Uzsākot ārstēšanu pēc iespējas ātrāk, būs labāka prognoze.
  • Atbalsti savu tuvinieku, kam diagnosticēti bipolārie traucējumi. Nenosodi viņu! Daudziem, kas cieš no bipolāriem traucējumiem, ir nedrošības sajūta. Viņiem var būt bailes no kritikas unatstumšanas. Cilvēks jūtas drošāks, ja ar viņu sarunājas draudzīgā tonī.
  • Sarunājoties ar cilvēku, kuram ir mānijas epizode, esi strukturēta, izmanto loģiskus argumentus unnestrīdies.
  • Ja sākusies mānijas epizode, cilvēkam ir agresīva uzvedība vai uzvedību vada halucinācijas unmurgi, sauc neatliekamo medicīnisko palīdzību!

Daži cipari

  • Eiropā ik gadu ar bipolāriem traucējumiem saslimst katrs simtais.
  • Parasti tie sākas ap 25 gadu vecumu unpat agrāk -pusaudžu vecumā.
  • Cilvēkiem ar bipolāriem traucējumiem ir 15 reižu augstāks pašnāvības risks, salīdzinot ar pārējiem.
  • Pētījumi liecina, ka ārstējoties stabilu simptomu atkāpšanos sasniedz 64 procenti pacientu, pilnībā izveseļojas – 34 procenti.