Kas ir šizotipiski traucējumi?

Neraugoties uz līdzībām  nosaukumā, šie traucējumi tiek atšķirti no šizofrēnijas.   Cilvēkiem ar šiem traucējumiem var novērot atsevišķus domāšanas, uzvedības vai emociju īpatnības, kas raksturīgas arī šizofrēnijas procesam, taču nevienā izpausme nav tik izteikta, kā pie šizofrēnijas.

Cilvēkam varētu būt raksturīgs ekscentriskums uzvedībā, runā  un izskatā, nereti mazinātas emocionālās reakcijas, tā saucamais emocionālais vēsums, grūtības kontaktēt ar citiem cilvēkiem un bieži tiek piekopts savrups un norobežots dzīvesveids. Var būt savdabīga domāšana un pārliecības, uzmācīga prātošana bez iekšējas pretestības, aizdomīgums, depersonalizācija un derealizācija. Atsevišķos gadījumos var būt  arī  īslaicīgas  halucinācijas vai ilūzijas, vai veidoties aplamas pārliecības.

Kāda ir traucējumu gaita?

Traucējumiem ir hroniska norise ar sajūtu intensitātes svārstībām. Diagnoze var tikt apstiprināta, ja minētās īpatnības tiek novērotas vismaz 2 gadus. Nereti pacientu radu lokā var būt arī šizofrēnijas pacienti.

Kā ārstēt šizotipiskos traucējumus?

Pieeja ārstēšanai, kā viss psihiatrijā, ir ļoti individuāla, vērsta uz pacienta simptomu mazināšanu un viņa sociālās funkcionēšanas uzlabošanu. Medikamentozā terapijā var būt pielietoti neiloleptiskie līdzekļi, antidepresanti, nomierinošie un miega līdzekļi, garastāvokļa stabilizatori. Arvien liekāka loma tiek piešķirta psihoizglītošanai, sociālo iemaņu uzlabošanai,  savu emociju un sajūtu atpazīšanai un pārvaldībai.