Diagnostika, medicīniskā un sociālā rehabilitācija
Diagnostikas programma ietver visus nepieciešamos izmeklējumus pacienta vispārējā veselības stāvokļa izzināšanai stacionārā. Psiholoģiskajā diagnostikā tiek izpētīts pacienta personības stāvoklis un prognozējamās iespējas. Psihiatrs nozīmē un koriģē ārstēšanu, seko tās rezultātiem, nepieciešamības gadījumā rekomendē pacientam tālāko ārstniecības gaitu arī turpmāk, izrakstoties no slimnīcas. Akūtos stāvokļos diagnosticēšanai ir pieejami laboratoriskie izmeklējumi, sirds izmeklēšana elektrokardiogrāfijā, smadzeņu bioelektriskās aktivitātes izpēte un noteikšana elektroencefalogrāfijā, radioloģiskie izmeklējumi rentgenā, jebkurš speciālists: ginekologs, stomatologs, neirologs u.c., kuri nepieciešamības gadījumā tiek piesaistīti no citām klīnikām, kā arī datortomogrāfs un magnētiskā rezonanse, nosūtot pacientu šādam izmeklējumam uz citām klīnikām.
Slimnīcas apstākļos, kad novērsta slimības akūtā fāze, pacientiem ir iespējams izmantot medicīnisko rehabilitāciju, ko veic ārstu – psihiatru vadīta profesionāļu komanda. Pacientiem ir pieejamas psihologu, konsultācijas, ergoterapijas, fizioterapijas, vizuāli plastiskās mākslas, mūzikas, drāmas, deju un kustību terapiju nodarbības. Medicīniskā rehabilitācija veicina pacientu atlabšanu, psihisko un fizisko veselību, sociālo prasmju atjaunošanu un uzlabošanu un integrāciju sabiedrībā.
Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs piedāvā:
Mūzikas terapija – mākslu terapijas veids, kurā, izmantojot mūzikas instrumentus,
balss izpausmes, ķermeņa kustības un mūziku, tiek atklātas vai attēlotas cilvēka
domas, jūtas, vajadzības un problēmas.
Vizuāli plastiskās mākslas terapija – mākslu terapijas veids, kurā izmanto mākslu
un radošo procesu, lai uzlabotu cilvēka garīgo, emocionālo un fizisko veselību, arī
labklājību un labsajūtu, kas ietver sevī intuīcijas, izjūtu un sajūtu, ķermeņa, prāta un
dvēseles vienotību. Mākslas terapijā ir iespējams izteikt savas domas, jūtas un
vajadzības, kā arī ķermeniskās sajūtas gan vārdos, gan radot mākslas terapijas darbu,
t.i., uzzīmēt, uzgleznot, izveidot no māla vai plastilīna, salikt kolāžu no attēliem utt.
Deju un kustību terapija – mākslu terapijas veids, kurā, strādājot ar ķermeni un
kustībām, uzlabo cilvēka emocionālo stāvokli, fizisko labsajūtu, kognitīvo (uztveri,
atmiņu, domāšanu u.c.) un sociālo veselību. Deju un kustības terapijas procesā,
atšķirībā no dejošanas un fizioterapijas, nozīme ir radošai sadarbībai ar terapeitu un
pārdomām par šo procesu.
Ergoterapija – novērtē personas spēju veikt ikdienas nodarbes, fiziskās, izziņas un
sazināšanās prasmes, kā arī iegūst informāciju par fizisko vidi – dzīvesvietas, mājokļa
apstākļiem. Galvenais uzdevums ir palīdzēt apgūt/atgūt prasmes, kas ļauj pacientam
būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.
Fizioterapija – izmeklē un novērtē cilvēka funkcionālo stāvokli, pielieto dažādas
atbilstošas ārstēšanas metodes, veicinot veselības uzlabošanu, neatkarību, zaudēto
funkciju atgūšanu un izglītojošo darbu. Fiziskās aktivitātes sniedz pozitīvu ietekmi uz
garīgo veselību.
Uztura speciālists – augsti kvalificēta ārstniecības persona, kura piedalās pacienta
ārstēšanas, rehabilitācijas un veselības veicināšanas procesā. Uztura speciālists izvērtē
pacienta veselības stāvokli, ēšanas paradumus, ikdienas fizisko aktivitāti.
Pamatojoties uz iegūto informāciju, sniedz uztura rekomendācijas. Sastādot
ēdienkarti, ņem vērā pacienta svaru, augumu, vecumu, dzīvesveidu un veselības
traucējumus.
Psiholoģiskā konsultēšana – process, kas palīdz pacientam risināt noteiktas šā brīža
dzīves grūtības, vairāk orientējoties uz tagadni un nākotni. Psiholoģiskā konsultēšana
ir piemērota cilvēkiem, kam ir psiholoģiskas grūtības ikdienas dzīvē, piemēram,
nepatīkams satraukums, nemiers, bailes, uzmācīgas negatīvas domas. Uzsākot
konsultēšanu, kopā ar pacientu tiek formulēti mērķi – ko tieši viņš savā dzīvē gribētu
mainīt, tad notiek vienošanās par nepieciešamo konsultāciju skaitu. Vienas
konsultācijas ilgums 45-50 minūtes. Iespējama arī vienas reizes konsultācija, kuras
laikā pacients var saņemt atbildi uz kādu konkrētu jautājumu, ko vēlējies uzdot
speciālistam. Tomēr pacientam jāapzinās, ka psihologa uzdevums nav sniegt
konkrētus padomus, bet gan palīdzēt viņam atbildes uz saviem jautājumiem atrast sevī
pašā. Konsultanti saskaņā ar Psihologu darba ētikas kodeksu klientam garantē pilnīgu
konfidencialitāti