Trauksmes celšana

2019. gada 1. maijā spēkā Trauksmes celšanas likums ar mērķi Latvijā stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību un veicināt trauksmes celšanu sabiedrības interesēs par dažādiem pārkāpumiem. Likums definē, kas ir trauksmes cēlējs, kā varēs celt trauksmi, kā arī nosaka pamatprasības trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanai. Likumā noteiktas tiesības ikvienam iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu, izmantojot likumā paredzētos mehānismus.

Trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt:

1. Ziņojumu nosūta slēgtā iepakojumā ar atzīmi “Trauksmes ziņojums” pa pastu vai izmantojot kurjera pakalpojumu uz adresi Tvaika iela 2, Rīga, LV-1005 vai
2.  Ziņojumu iesniedz personiski NPVC slēgtā iepakojumā ar atzīmi “Trauksmes ziņojums” Lietvedības daļā, Tvaika ielā 2, Rīga, LV-1005

Nacionālais psihiskās veselības centrs, Valsts SIA  iekšējās trauksmes celšanas sistēma

Trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapa

Kas nav pārkāpums – trauksmes ziņojums?
1) apzināti nepatiesu ziņu sniegšana;
2) valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana;
3) ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu;
4) zvērināta advokāta un klienta, ārsta un pacienta saziņas konfidencialitātes pārkāpšana;
5) tiesnešu apspriedes noslēpuma un neizpaužamu, slēgtajās tiesas sēdēs iegūtu ziņu izpaušana;
6) informācijas izpaušana par speciālo izmeklēšanas darbību veikšanu, kā arī tās rezultātā iegūtu ziņu izpaušana;
7) informācijas izpaušana par konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem vai arodbiedrībām, kā arī darba koplīguma pusēm, ciktāl tiek skarta darba koplīguma noslēgšanai vai grozīšanai nepieciešamā informācija.

Kas ir pārkāpums – trauksmes ziņojums?
1) amatpersonu bezdarbība, nolaidība, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana vai cita prettiesiska darbība;
2) korupcija, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumi;
3) publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšana;
4) izvairīšanās no nodokļu samaksas;
5) sabiedrības veselības apdraudējums;
6) pārtikas drošības apdraudējums;
7) būvniecības drošības apdraudējums;
8) vides drošības apdraudējums, tostarp rīcība, kas ietekmē klimata pārmaiņas;
9) pretradiācijas aizsardzība un kodoldrošība;
10) darba drošības apdraudējums;
11) sabiedriskās kārtības apdraudējums;
12) cilvēktiesību pārkāpumi;
13) pārkāpumi publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā;
14) pārkāpumi finanšu un kapitāla tirgus sektorā, tostarp krāpšana un cita nelikumīga rīcība, kas apdraud Eiropas Savienības finanšu intereses;
15) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana;
16) konkurences tiesību un komercdarbības atbalsta noteikumu pārkāpumi;
17) pārkāpumi preču un pakalpojumu sniegšanas jomā, tostarp saistībā ar drošību un atbilstību;
18) pārkāpumi transporta drošībā;
19) pārkāpumi saistībā ar iekšējo tirgu;
20) pārkāpumi dzīvnieku labturības jomā;
21) patērētāju tiesību aizsardzība;
22) privātās dzīves un personas datu aizsardzība un tīkla un informācijas sistēmu drošība.