Jauno vecāku psihiskā veselība pēcdzemdību periodā

Mazuļa ienākšana ģimenē ir ļoti nozīmīgs un emocijām bagāts notikums. Tas ir brīdis, kad ikdienas dzīve ļoti krasi mainās, savukārt katras jaunas pārmaiņas nāk ar zināmiem riskiem. Bieži vien pēcdzemdību psihiskie traucējumi netiek atklāti, jo jaunie vecāki kautrējas vērsties pēc palīdzības. Arī Tev var šķist, ka jābūt ideālajam vecākam, taču patiesībā viss var būt pavisam citādāk – ne visi vecāki sāk mīlēt bērniņu uzreiz pēc dzemdībām, ir gatavi aizmirst savu iepriekšējo ikdienas dzīvi un „mesties” pamperu mainīšanā, bērniņa barošanā un auklēšanā, un paralēli turpināt darīt arī ierastos ikdienas darbus. Reizēm aprašanai ar jauno dzīvi nepieciešams vairāk laika.

Pēcdzemdību psihiskās veselības traucējumi var skart ikvienu sievieti – gan ar normālu, gan problemātisku grūtniecību, pirmo vai atkārtotu grūtniecību, sievieti, kura ir precējusies, un sievieti, kura nav precējusies, neatkarīgi no ienākumu līmeņa, vecuma, tautības, izglītības līmeņa vai citiem apstākļiem. Tāpat traucējumi var rasties arī jaunās māmiņas partnerim.

Ņemot vērā izmaiņas miega ritmā, jaunos pienākumus un laika trūkumu, ko veltīt sev, ir tikai normāli un saprotami, ka daudzas jaunās māmiņas piedzīvo garastāvokļa traucējumus.

Pēcdzemdību psihiskos traucējumus parasti iedala trīs kategorijās (secībā no visvieglākajiem līdz vissmagākajiem traucējumiem):

1. pēcdzemdību skumjas jeb pēcdzemdību blūzs;
2. pēcdzemdību depresija;
3. pēcdzemdību psihoze.

Šie traucējumu veidi var arī pārklāties. Skumjas pēcdzemdību periodā piedzīvo apmēram 85  % sieviešu. Lielākajai daļai jauno māmiņu simptomi ir viegli un īslaicīgi, tomēr 10  % līdz 15  % sieviešu attīstās nozīmīgāki depresijas vai trauksmes simptomi. Saprotams, ka neviens no jaunajiem vecākiem nevēlas piedzīvot kādu no šīm situācijām, tādēļ svarīgi zināt un saprast, ka neviens nav vainojams pie šo traucējumu attīstības.

Pēcdzemdību skumjas

Aptuveni 50 līdz 85 % sieviešu pēcdzemdību blūzu jeb pēcdzemdību skumjas piedzīvo pirmajās nedēļās pēc bērniņa piedzimšanas. Ņemot vērā to, cik bieži jaunās māmiņas piedzīvo šāda veida garastāvokļa traucējumus, pēcdzemdību skumjas drīzāk var uzskatīt par normālu pieredzi pēc dzemdībām, nevis psihisku traucējumu. Sievietes ar pēcdzemdību skumjām parasti ziņo par garastāvokļa svārstībām, nomāktību, kašķīgumu, raudulīgumu, trauksmi, vieglu aizkaitināmību un nogurumu. Šie simptomi parasti sasniedz augstāko punktu ceturtajā vai piektajā dienā pēc dzemdībām, var ilgt no dažām stundām līdz dažām dienām un pazūd laikā līdz divām nedēļām pēc dzemdībām. Lai gan šie simptomi ir neparedzami un bieži vien rada satraukumu, tie neietekmē sievietes spēju darboties un rūpēties par jaundzimušo. Tomēr jaunajai māmiņai šajā laika nepieciešams atbalsts un iejūtīga attieksme no tuviniekiem. Pēcdzemdību skumjām nav nepieciešama īpaša ārstēšana, tomēr jāatzīmē, ka reizēm pēcdzemdību skumjas var vēstīt par nozīmīgāku garastāvokļa traucējumu attīstību, īpaši sievietēm, kurām iepriekš ir bijusi depresija. Ja šie simptomi nepāriet divu līdz sešu nedēļu laikā, ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta.

Pēcdzemdību depresija

Atšķirībā no pēcdzemdību skumjām, pēcdzemdību depresijai raksturīgi ilgstošāki un izteiktāki simptomi. Pēcdzemdību depresija ir depresijas pazīmēm atbilstoši traucējumi, kas var parādīties pirmo 12 mēnešu laikā pēc dzemdībām un saglabāties no dažām nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem, ja tie netiek atklāti un ārstēti. Nereti pēcdzemdību depresija attīstās pakāpeniski, tādēļ māmiņai un līdzcilvēkiem to var būt grūti pamanīt. No pēcdzemdību depresijas cieš aptuveni 10 % līdz 15 % jauno māmiņu. Tas nozīmē, ka katra astotā līdz desmitā sieviete piedzīvo šo stāvokli pēc bērniņa nākšanas pasaulē.

Dažas sievietes var piedzīvot tikai dažus pēcdzemdību depresijas simptomus, taču citām depresija var izpausties ar vairāku simptomu kopumu. Visbiežākie pēcdzemdību depresijas simptomi (novērojami pēdējo 2 nedēļu laikā):

1. nomākts garastāvoklis un skumjas. Tas var izpausties dažādi, piemēram, jaunā māmiņa bieži raud, uztraucas, ka viņai nesanāk būt labai mammai, izjūt intereses zudumu par apkārt notiekošo, ir dusmīga vai tieši otrādi – vienaldzīga;
2. bērniņam ienākot pasaulē, ir grūti atrast laiku atpūtai. Pēcdzemdību depresijai raksturīgs pastāvīgs nogurums, kura pārvarēšanai nepalīdz ne pilnvērtīgs miegs, ne relaksēšanās vannā, ne arī izrunāšanās ar kādu tuvu cilvēku;
3. grūtības iemigt, trausls miegs vai pārāk ilga gulēšana, miegainība dienas laikā;
4. grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus;
5. nevēlēšanās rūpēties par bērnu un grūtības veidot saikni ar bērnu vai nepārejošas bažas par spēju uzņemties rūpes par bērnu, bailes palikt ar mazuli divatā;
6. izteikti pazemināta vai pastiprināta apetīte;
7. viegla aizkaitināmība;
8. galvassāpes, krampji, gremošanas trakta traucējumi, kam nav saistības ar fiziskām izmaiņām un kuri nemazinās, lietojot medikamentus;
9. pastiprināts satraukums par bērniņa veselību – ka mazulis saslims, pietiekami nepieņemas svarā, pārāk daudz raud vai tieši pretēji – ir pārāk kluss;
10. domas, ka labāk būtu nomirt vai nodarīt pāri sev vai savam bērnam;
11. izolēšanās no sabiedrības, nevēlēšanās kontaktēties ar citiem cilvēkiem;
12. seksuālās vēlmes mazināšanās.

Nereti sievietes neapzinās, ka viņām ir pēcdzemdību depresija, jo simptomi var attīstīties pakāpeniski. Tādēļ īpaši svarīga šajā periodā ir saikne ar tuviniekiem, kuri var būt pirmie, kas pamana izmaiņas māmiņas uzvedībā. Smagas pēcdzemdību depresijas gadījumā var attīstīties arī psihotiski simptomi, piemēram, balsis galvā. Šādā gadījumā steidzami jāmeklē palīdzība.

Pēcdzemdību psihoze

Pēcdzemdību psihoze ir vissmagākā pēcdzemdību psihisko traucējumu forma. Tā ir reta un attīstās aptuveni 1 līdz 2 no 1000 sievietēm pēc dzemdībām. Tās sākums bieži ir straujš, un simptomi var parādīties jau pirmajās 48 līdz 72 stundās pēc dzemdībām, tomēr visbiežāk tie sākas pirmajās divās nedēļās pēc bērniņa piedzimšanas. Sākotnējās pazīmes ir nemiers, aizkaitināmība un bezmiegs.

Sievietēm, kuras piedzīvo šos traucējumus, ir mainīgs, nomākts vai pacilāts garastāvoklis, dezorientācija (priekšstata zaudēšana par laiku un telpu), apjukums un neorganizēta uzvedība. Sievietēm, kurām ir pēcdzemdību psihoze, var būt:

1. maldi (domas vai uzskati, kas neatbilst patiesībai);
2. halucinācijas (tādu lietu redzēšana, dzirdēšana vai saošana, kuru nav);
3. mānija (pārmērīgi paaugstināts, pacilāts garastāvoklis, kas bieži vien šķiet ārpus realitātes);
4. paranoja un apjukums.

Pēcdzemdību psihoze ir akūts medicīnisks stāvoklis, un ir svarīgi nekavējoties meklēt palīdzību, zvanot pa tālruni 113 vai dodoties uz tuvāko neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu. Sievietēm ar pēcdzemdību psihozi var būt risks nodarīt pāri sev vai savam bērnam, tādēļ palīdzība jāsaņem pēc iespējas ātrāk. Atveseļošanās ir iespējama, saņemot profesionālu palīdzību.

Kas izraisa pēcdzemdību psihiskos traucējumus?

Ne māte, ne tēvs nav vainīgi pie pēcdzemdību psihisko traucējumu rašanās – tā nav attīstījusies tādēļ, ka kāds no vecākiem kaut ko ir vai nav darījis bērniņa gaidīšanas laikā.

Pēcdzemdību depresijas attīstībai nav viena konkrēta iemesla, pētījumi norāda, ka tā rodas ģenētisko, sociālo un vides faktoru kombinācijas rezultātā. Faktori, kas var ietekmēt pēcdzemdību depresijas attīstību ir:

1. psihiskās veselības problēmas, it īpaši depresija, agrākā dzīves posmā;
2. depresija vai trauksme grūtniecības laikā;
3. atbalsta trūkums no partnera, ģimenes locekļiem vai draugiem;
4. sarežģītas attiecības ar partneri;
5. stress, saspringti dzīves notikumi neilgi pirms grūtniecības vai grūtniecības laikā;
6. psiholoģiskas traumas, piemēram, vardarbība ģimenē;
7. ja ir piedzīvotas ieilgušas pēcdzemdību skumjas jeb pēcdzemdību blūzs;
8. hormonālās izmaiņas, kas notiek grūtniecības laikā un pēc grūtniecības. Pirmajās 24 stundās pēc dzemdībām hormonu līmenis strauji pazeminās līdz normālam līmenim, kāds tas bija pirms grūtniecības;
9. vairogdziedzera disfunkcija (vairogdziedzera hormonu līmenis var pazemināties arī pēc dzemdībām);
10. nepietiekams B12 vitamīna līmenis asinīs.

Daudzas jaunās māmiņas atzīst, ka pēc dzemdībām:

1. jūtas nogurušas un izjūt miega trūkumu;
2. ir pārņemtas ar mazuli;
3. jūtas mazāk pievilcīgas;
4. izjūt laika trūkumu.

Arī šīs izjūtas var ietekmēt pēcdzemdību depresijas attīstību.

Vai pēcdzemdību psihiskos traucējumus var novērst?

Lai gan ir veikti pētījumi, kuros mēģināts noskaidrot veidus, kā novērst pēcdzemdību psihisko traucējumu attīstību, nav pierādījumu par vienu noteiktu aktivitāti, kas traucējumus varētu novērst. Vienīgais, ko vari darīt, ir piekopt pēc iespējas veselīgāku dzīvesveidu.

Ja Tev jau kādreiz ir bijusi depresija vai psihiskās veselības traucējumi, vai arī Tavā ģimenē kādam ir bijuši psihiskās veselības traucējumi, pastāsti savam ģimenes ārstam vai citam speciālistam, ka esi stāvoklī vai domā par bērniņa ieņemšanu. Tādā veidā ārsts var pienācīgi veikt Tavu uzraudzību un pēc iespējas savlaicīgāk uzsākt ārstēšanu, ja tas būs nepieciešams.

Ja esi ar kādu psihiskās veselības problēmu saskārusies grūtniecības laikā, Tavam ārstam vajadzētu Tevi regulāri uzraudzīt pirmās nedēļas pēc dzemdībām.

Kā rīkoties?

Dažas sievietes nevienam nestāsta par saviem pārdzīvojumiem un sajūtām. Jaunās māmiņas bieži neapzinās, ka viņām ir pēcdzemdību depresija, izjūt kaunu atzīties, ka piedzīvo garastāvokļa traucējumus, jo uztraucas, ka, atzīstot savus simptomus, tiks uzskatītas par sliktām māmiņām.

Ja atpazīsti kādus no iepriekš aprakstītajiem simptomiem un Tevi māc bažas un bailes meklēt palīdzību, neļaujies tām! Jebkura sieviete var saskarties ar pēcdzemdību psihiskajiem traucējumiem, un tie nekādā veidā nenorāda uz to, ka neesi laba mamma savam mazulim. Gluži pretēji – neārstēti psihiskie traucējumi var kaitēt gan Tev pašai, gan Tavam mazulim, tādēļ ir svarīgi vērsties pēc palīdzības un laikus uzsākt ārstēšanu, ja tāda ir nepieciešama. Svarīgi ir nebaidīties vērsties pēc palīdzības, runāt ar savu partneri, draugiem, vecākiem un citiem tuviniekiem.

Neaizmirsti rūpēties par sevi:

1. aprunājies ar savu partneri, radinieku vai labu draugu par to, kā jūties. Tas var būt milzīgs atvieglojums – tikt uzklausītam un saprastam;
2. pavadi laiku ar partneri, draugiem vai radiem;
3. mājasdarbos un rūpēs par bērnu lūdz palīdzību partnerim, ģimenei, krustvecākiem un draugiem;
4. velti laiku sev. Izej ārā no mājas katru dienu, kaut vai uz īsu brīdi, lasi kādu žurnālu vai grāmatu, klausies mūziku;
5. mēģini gulēt tad, kad guļ bērns;
6. centies ēst regulāri un veselīgi;
7. regulāri nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm.

Ja esi jaunās māmiņas partneris un pamani pēcdzemdību depresijas simptomus:

1. pēc iespējas esi blakus, uzklausi, izturies ar sapratni;
2. radi sievietē pozitīvas emocijas, pievēršot uzmanību visam, kas viņai izdodas;
3. uzsver, ka šis stāvoklis mainīsies un tuvie cilvēki neatstās vienu šajā situācijā;
4. uz laiku uzņemies rūpes par ikdienas dzīves organizēšanu un mājas darbu veikšanu;
5. pēc iespējas vairāk iesaisties bērna aprūpē;
6. partnerim jāizrāda sapratne, ja šajā laikā sievietei ir zudusi vēlme pēc dzimumattiecībām;
7. palīdzi vērsties pēc specializētas palīdzības.

Kā ģimene un draugi var palīdzēt?

Bieži vien apkārtējie nevēlas pievērst uzmanību jaunās māmiņas veselības stāvoklim. Tas ir saprotams – neviens nevēlas traucēt brīdī, kad dzīve ir tik krasi mainījusies. Taču rūpēties par jauno māmiņu ir tikpat svarīgi, kā rūpēties par mazuli. Pirmajos mazuļa dzīves mēnešos grūti ir jebkurai (jā, jebkurai) māmiņai! Viņai vienkārši ir nepieciešams partnera un tuvinieku atbalsts – gan morāls, gan sadzīvisks. Pajautā māmiņai, kā tieši šajā brīdī vari viņai palīdzēt!

Depresija jaunajiem tēviem

Simptomi un pazīmes, kas varētu liecināt par depresijas esamību jaunajiem tēviem:

1. pastāvīgs nogurums un spēku izsīkums;
2. galvassāpes un muskuļu saspringums;
3. intereses zudums par lietām, kas agrāk interesējušas un sagādājušas prieku;
4. pazemināta vai paaugstināta apetīte;
5. miega traucējumi (kas nav saistīti ar mazuļa miegu);
6. pastāvīgs aizkaitinājums;
7. nevēlēšanās komunicēt ar partneri, draugiem, radiem;
8. bailes rūpēties par bērnu;
9. alkohola vai narkotiku lietošana;
10. domas par pašnāvību.

Kādēļ jāvēršas pēc palīdzības?

Neārstēta pēcdzemdību depresija var ietekmēt jauno vecāku spējas rūpēties par mazuli, kā arī var ietekmēt bērniņa turpmāko attīstību:

1. ir iespējamas grūtības koncentrēties savām un mazuļa vajadzībām;
2. nespēja parūpēties par mazuli;
3. bērnam var būt valodas attīstības, mācīšanās un uzvedības problēmas, kā arī lielāks aptaukošanās risks;
4. lielāks pašnāvības risks mātei un kaitējuma risks bērnam.

Pēcdzemdību depresijas ārstēšana

Pēcdzemdību depresija var būt vientuļa, stresu izraisoša un biedējoša, tādēļ ir svarīgi meklēt palīdzību. Lai kā Tevi biedētu vārds „depresija”, par to nav jāuztraucas, jo ir pieejams atbalsts un efektīvas ārstēšanas metodes.

Šīs metodes ietver:

1. pašpalīdzību – ir lietas, ko vari darīt pats/pati:
   • nebaidies runāt ar ģimeni un draugiem par savām sajūtām un to, kā viņi varētu Tev palīdzēt tikt ar tām galā;
   • izbrīvēt laiku sev, kolīdz sanāk tāda iespēja, lai darītu to, kas Tev sagādā prieku;
   • iespēju robežās izgulies nakts laikā;
   • regulāri nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm;
   • lieto veselīgu uzturu;
   • meklē domubiedrus, kontaktējies ar citiem jaunajiem vecākiem;
2. psihologa vai psihoterapeita palīdzību;
3. antidepresantu lietošanu – smagākos depresijas gadījumos antidepresanti palīdzēs uzveikt depresiju, turklāt ārsts varēs izrakstīt tādus antidepresantus, ko ir droši lietot arī krūts barošanas laikā.

Ārstēšanās ir atveseļošanās galvenais priekšnosacījums.

Pēc specializētas palīdzības var vērsties:

1. pie sava ģimenes ārsta;
2. pie psihiatra (psihiatrs ir tiešās pieejamības speciālists, tāpēc ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams. Depresijas gadījumā ārstēšana pie psihiatra, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), ir bezmaksas);
3. pie ārsta psihoterapeita, psihoterapijas speciālista vai psihologa (pieejamas valsts apmaksātas konsultācijas ar ģimenes ārsta nosūtījumu);
4. atbalsta grupā (piemēram, biedrība „Debesmanna” piedāvā pašpalīdzības atbalsta grupas tiešsaistē un klātienē, krīžu un konsultāciju centrs „Skalbes” piedāvā bezmaksas krīzes konsultācijas pa tālruni).

Kontaktinformācija:

• Krīžu un konsultāciju centrs „Skalbes”: www.skalbes.lv. Diennakts krīzes tālrunis: 116123;
• Biedrība „Debesmanna”: www.debesmanna.com;
• Valsts apmaksātu speciālistu saraksts pieejams www.vmnvd.gov.lv mājaslapā.

Mīti par pēcdzemdību depresiju

Pēcdzemdību depresiju mēdz apvīt vairāki mīti, kas rada stigmatizāciju un kavē vēršanos pēc palīdzības. Atpazīsti tos!

MĪTS: pēcdzemdību depresija nav tik smaga slimība kā citas depresijas formas.
PATIESĪBA: pēcdzemdību depresija ir tikpat nopietna depresijas forma kā citas.

MĪTS: pēcdzemdību depresijas vienīgais cēlonis ir hormonālas izmaiņas.
PATIESĪBA: pēcdzemdību depresiju izraisa daudzu faktoru kopums.

MĪTS: pēcdzemdību depresija ātri vien pāries pati no sevis.
PATIESĪBA: pretēji pēcdzemdību skumjām, pēcdzemdību depresija var ilgt mēnešiem ilgi un, ja atstāta bez ārstēšanas, tā var kļūt par ilgtermiņa problēmu.

MĪTS: pēcdzemdību depresija skar tikai sievietes.
PATIESĪBA: pētījumos pierādīts, ka pat katrs desmitais tētis var sastapties ar depresiju pēc bērniņa piedzimšanas.

Materiālu sagatavoja Slimību profilakses un kontroles centrs.