Avots: LETA. Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) apgrozījums pagājušajā gadā pieauga par 13,32%, sasniedzot 28,79 miljonus eiro, liecina “Firmas.lv” dati.

Ārstniecības iestāde pagājušo gadu noslēgusi ar peļņu 1452 eiro apmērā, kas, salīdzinot pret plānoto stratēģisko mērķi, ir mazāka par 4 223 eiro jeb 74,4%.
RPNC vadības ziņojumā teikts, ka salīdzinājumā ar 2022.gadu, ir pieaudzis stacionārā ārstēto pacientu skaits. Lielākais pacientu plūsmas pieaugums vērojams 2023.gada pēdējā ceturksnī. Daļu no pacientu skaita pieauguma veido 16 līdz 17 gadus vecu pacientu stacionēšana RPNC nepietiekamās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) kapacitātes dēļ. Kopumā stacionārā ārstējās gandrīz 100 nepilngadīgo.

RPNC norāda, ka, ņemot vērā to, ka nepilngadīgo stacionēšana paredz īpašus nosacījumus viņu tiesību nodrošināšanai, pacientu plūsmas organizēšana šiem pacientiem ir apgrūtināta, kā arī periodiski ierobežota. Salīdzinoši pārskata periodā vērojama tendence pieaugt to pacientu skaitam, kuri tiek pārvesti uz RPNC stacionāru no somatiskajiem stacionāriem.

2023.gadā turpināja palielināties pacientu skaits akūtā narkoloģiskajā nodaļā, bet nedaudz samazinājies hospitalizēto narkoloģisko pacientu vidējais ārstēšanās ilgums, kas jau šobrīd ir nepietiekošs, jo ietekmē ārstēšanas rezultātu ilgtermiņā. Tomēr, tā kā joprojām nav atrisināts jautājums par narkoloģijas pacientu atbrīvošanu no pacientu līdzmaksājumiem, ir ļoti apgrūtinoši motivēt pacientus turpināt nepieciešamo ārstēšanās procesu. Pieaugošs pacientu skaits ar alkohola psihozēm un psihotiskiem traucējumiem liecina par to, ka pacienti narkoloģisko ārstēšanu saņem nepilnīgi un novēloti, kā arī iestājas stacionārā ar smagām somatiskām saslimšanām.

Turpina pieaugt arī pacientu skaits, kuri ārstējas stacionārā psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ. Katru gadu pieaug pieprasījums pēc ārstēšanās Minesotas programmā. RPNC norāda, ka neliels pacientu skaits Minesotas programmā izskaidrojams ar telpu trūkumu ārstēšanas nodrošināšanai. Svarīgi ir ārstēšanu turpināt tūlīt pēc akūto stāvokļu kupēšanas, lai mazinātu recidīvu risku, tāpēc akūtā narkoloģiskajā nodaļā tiek iesaistīti darbā psihologi, kuri uzsāk pacientu motivāciju ārstēšanās turpināšanai.

Narkoloģiskās palīdzības dienesta ambulatorā palīdzība tiek nodrošināta, gan sniedzot konsultācijas, gan nodrošinot ambulatoru ārstēšanu, tai skaitā ilgtermiņa farmakoterapijas programmas. 2023.gadā ir nedaudz samazinājies ambulatoro apmeklējumu kopskaits, jo narkologu un medicīnas māsu skaits ir nepietiekošs. Daļa ambulatorās narkoloģiskās konsultācijas un konsultācijas pie psihologiem ir nodrošinātas, izmantojot attālināto konsultāciju iespējas. RPNC novērojusi diezgan lielu pieprasījums pēc ilgtermiņa farmakoterapijas programmām ar metadonu un buprenorfīnu. Ārstēšana tiek nodrošināta esošā medicīnas personāla kapacitātes robežās.

Joprojām pastāv ilgs gaidīšanas laiks uz konsultāciju pie psihiatra, jo ir neaizpildītas ārstu slodzes, kam par iemeslu ir attaisnotas prombūtnes, ārstu aiziešana uz privāto sektoru. Rindas izveidojušās visās RPNC ambulatorajās struktūrvienībās. Ambulatorās konsultācijas tiek sniegtas gan klātienē, gan attālināti, tomēr salīdzinoši attālinātās konsultācijas tikušas sniegtas mazāk, izvēloties konsultēties klātienē.

RPNC nodrošina valsts apmaksātas psihiatra mājas vizītes pacientiem, kuri kustību traucējumu dēļ nevar apmeklēt ārstu. Lielākā daļa šo vizīšu ir pie vecāka gadagājuma pacientiem, kuriem nepieciešams psihiatra slēdziens invaliditātes grupas noteikšanai, vai terapijas korekcijai pēc ģimenes ārsta uzsāktas ārstēšanas. Pieprasījums pēc ambulatorajām psihiatra konsultācijām saglabājas, tai skaitā pirmreizējiem pacientiem, bet neatliekamās situācijās ambulatorie pacienti tiek novirzīti uz RPNC Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas (NMPPU) nodaļu.

Vērojams neliels pieaugums NMPPU nodaļas stacionēšanas atteikumiem. RPNC skaidro, ka lielākā daļa no tiem saistīta ar personu atrašanos alkohola reibuma stāvoklī, kas nav indikācija stacionēšanai, bet šādos gadījumos nepieciešams atskurbtuves pakalpojums, kas Rīgas pilsētā ir ierobežots. Atteikumi bijuši arī pacientiem, kuriem nepieciešama sociālā aprūpe. Šie pacienti galvenokārt bija pārvesti no somatiskajiem stacionāriem, vai nosūtīti uz RPNC no ģimenes ārstu praksēm. Tas liecina par ārstniecības personu neizpratni attiecībā uz psihiatrisko palīdzību, kā arī nepietiekošo sociālo pakalpojumu pieejamību pacientu dzīvesvietās.

Kopumā pārskata periodā RPNC stacionārā ir ārstēti 6744 pacienti, savukārt ambulatoro apmeklējumu skaits sasniedzis 89746, dienas stacionāra aprūpe sniegta 450 pacientiem.

Salīdzinot ar 2022.gadu gultu noslodze ir palielinājusies. Saglabājas augsts procentuālais pacientu skaits stacionārā, kas ir 15,3% no psihiatriskā stacionāra pacientiem, kuriem noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis ar tiesas lēmumu, kur liela daļa šo pacientu ir ar izteiktu sociālu dezadaptāciju, terapeitiski rezistentiem psihiskiem traucējumiem, ar tendenci uz atkārtotiem noziedzīgiem nodarījumiem un ar nespēju noturēties ambulatorajā ārstēšanas režīmā. Šāda profila pacientu pieaugums rada drošības riskus personālam, un pieprasa papildus finanšu līdzekļus drošības un uzraudzības nodrošināšanai. Finansiālu apgrūtinājumu arī rada ārvalstu pilsoņi, kuri saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību un par pakalpojumiem nesamaksā, norāda RPNC.

Gultu noslodze stacionārā sasniedza gandrīz 91%, taču pacientu plūsma gada griezumā nebija vienmērīga. Augstākais kāpums vērojams pēdējā ceturksnī, kad, lai nodrošinātu akūtu, neatliekamu pacientu uzņemšanu stacionārā, RPNC bija nepieciešams izrakstīt pacientus ambulatorai aprūpei, nesasniedzot pilnu traucējumu remisiju, kas radīja skaitliski nelielu atkārtotu hospitalizāciju pieaugumu. Rehospitalizāciju pieaugums radās arī dēļ garajām rindām pie ambulatorā psihiatra.

Atkārtoto hospitalizāciju skaits pašreiz nemazinās, jo pārsvarā ir vieni un tie paši pacienti, kuri dažādu apstākļu dēļ, piemēram, apreibinošos vielu lietošana, nekritiskums par veselību, tuvinieku noraidošā attieksme, sociālo jautājumu nerisināšana, hospitālisma tendence un citi, nokļūst atpakaļ stacionārā.
Tāpat joprojām pieaug gaidīšanas laiks ambulatorajām vizītēm pie psihiatra, kas skaidrojams ar ārstu trūkumu, vēlmi strādāt valsts sektorā tikai uz nelielu slodzi, tā vietā izvēloties privātās struktūras ar labāku atalgojumu, mazāku noslodzi, kā arī “vieglākiem” pacientiem, norāda RPNC.