Pirmdien, 26. janvārī, Veselības ministrijas pārstāvji un Nacionālā psihiskās veselības centra (NPVC) vadība viesojās Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā, lai klātienē atbildētu uz darbinieku jautājumiem par plānoto apvienošanos, informētu par procesa virzību un vienotos par praktiskajiem nākamajiem soļiem. Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka iecere ir daļa no plašākas administratīvās reformas un tās mērķis ir stiprināt sistēmas spēju efektīvi plānot resursus un attīstīt pakalpojumus nacionālā mērogā, vienlaikus saglabājot katras slimnīcas specifiku un ikdienas darba nepārtrauktību.
Ikdienas darbs un pakalpojumi nemainās
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins uzsvēra, ka apvienošanās pēc būtības neskar Strenču slimnīcas ārstniecības darbu un pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Slimnīca turpinās strādāt kā līdz šim, saglabājot savu nosaukumu, vadību un ikdienas darba organizāciju, savukārt juridiski tā kļūs par NPVC struktūrvienību.
Tuvākais praktiskais solis ir informatīvā rīkojuma sagatavošana par reorganizāciju. Plānots, ka pēc aptuveni divām nedēļām, apkopojot saņemtos viedokļus, tiks izvērtēts, vai nepieciešamas papildu diskusijas, un pēc tam dokumenti tiks virzīti uz Ministru kabinetu.
Administratīvo funkciju koordinēšana un vienotas pārvaldības veidošana
NPVC pārstāvji skaidroja, ka būtiskākās izmaiņas nākotnē attieksies uz administratīvo funkciju ciešāku koordinēšanu -finanšu uzskaiti, personāla vadību, iepirkumiem, projektu vadību, IT atbalstu un dokumentu pārvaldību. Mērķis ir pilnveidot pārskatāmu un efektīvu sistēmu, kurā labā prakse tiek saglabāta un vienlaikus tiek mazināti dublējoši procesi.
NPVC valdes locekle Anda Krauze uzsvēra, ka galvenais uzdevums paliek nemainīgs -sniegt kvalitatīvus pakalpojumus pacientiem. Vienlaikus apvienošanās rada iespēju attīstīt kopīgu pieeju, apvienot zināšanas un resursus, kā arī ilgtermiņā modernizēt procesus, tostarp digitalizācijas jomā.
Personāls un atalgojums – saglabājas stabilitāte pārejas periodā
Darbiniekiem būtisks jautājums bija par darba attiecībām un atalgojumu. Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka pārejas periodā darbiniekiem netiek plānotas izmaiņas ne amatos, ne atalgojumā, īpaši pirmajā gadā. Paralēli paredzēts darbs pie koplīguma prasību un iekšējo normatīvo aktu saskaņošanas, kā arī statūtu aktualizēšanas, lai funkciju pārņemšana notiktu precīzi un juridiski korekti.
Rezidentūra un līgumi -paliek spēkā
Atbildot uz jautājumiem par rezidentūru, NPVC vadītāja Sandra Pūce skaidroja, ka līdzšinējie līgumi paliek spēkā un tiks pārņemti bez nosacījumu maiņas. Uzsvērts arī, ka darba devējs nevar vienpusēji pārcelt rezidentus uz citām ārstniecības iestādēm -rezidentu izvēles un mācību norises jautājumi ir saistīti ar augstskolu un rezidentūras programmu regulējumu.
Nākamie gadi: no kopīgas plānošanas līdz vienotai sistēmai
Tikšanās laikā iezīmēts, ka 2026. gads lielā mērā būs praktisku darba grupu un savstarpējas saskaņošanas gads – ārstniecības speciālisti strādās ar ārstniecības speciālistiem, grāmatvedība ar grāmatvedību, IT ar IT, lai soli pa solim vienotos par kopīgiem risinājumiem. Savukārt pilnvērtīgāka vienotās pārvaldības struktūra, tostarp stratēģiskās vadības komitejas darbs ar pievienoto slimnīcu vadītāju iesaisti, paredzēta kā nākamais posms.
Atsevišķi uzsvērts arī ilgtermiņa mērķis – virzība uz vienotu pacientu datu pārvaldību un savietojamām informācijas sistēmām. Vienlaikus akcentēts, ka digitalizācijas attīstība dažādās slimnīcās šobrīd ir atšķirīga, tāpēc integrācija notiks pakāpeniski, izvērtējot resursus un drošus ieviešanas scenārijus.
Tikšanās noslēgumā dalībnieki vienojās par regulāras, skaidras komunikācijas nozīmi visā procesa gaitā, lai darbiniekiem būtu saprotami gan lēmumu iemesli, gan praktiskā ietekme uz ikdienas darbu, akcentējot savstarpējās sadarbības nozīmi plānotajā reorganizācijas procesā.
