Bērnu un pusaudžu psihiskā veselība
Pasaulē 10 līdz 20% bērnu un pusaudžu ir psihiski un uzvedības traucējumi. Neatpazīti un neārstēti šie stāvokļi būtiski ietekmē bērnu attīstību, viņu panākumus mācībās un potenciālu turpmākai produktīvai un piepildītai dzīvei. Lielākajai daļai no psihiskajiem traucējumiem bērniem ir pieejamas drošas un efektīvas ārstēšanas un rehabilitācijas metodes, kas būtiski uzlabo dzīves kvalitāti un tālāko prognozi, tāpēc ārkārtīgi svarīgi ir tos laicīgi atpazīt un ārstēt.
Kādi psihiski traucējumi var skart bērnus un pusaudžus?
Psihiski traucējumi var sākties jebkurā vecumā, bet katram vecuma posmam ir raksturīgi savi biežākie traucējumi. Pirmsskolas vecumam raksturīgie traucējumi ir attīstības aizture, tai skaitā valodas attīstības aizture, garīgā atpalicība, bērnības autisms (attīstības traucējumi, kas pamatā skar sociālās un komunikācijas spējas), uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (stāvoklis, kuram raksturīga bērna nespēja noturēt uzmanību, hiperaktivitāte un impulsīva uzvedība). Skolas vecumam visraksturīgākie traucējumi ir mācīšanās traucējumi, raustes, uzvedības traucējumi, neirotiski traucējumi – obsesīvi kompulsīvi traucējumi, funkcionālā enurēze, šķiršanas trauksme, fobiska trauksmainība, sociālā trauksme, brāļu/māsu sacensība. Savukārt pusaudžu vecumam raksturīgi ir ēšanas traucējumi, depresija un ar to saistīti pašnāvības mēģinājumi, uzvedības traucējumi, vielu atkarības. Pusaudžu vecumā arī sākas lielākā daļa no pieaugušo psihiskajiem traucējumiem – kā bipolāri afektīvi traucējumi, šizofrēnija, personības traucējumi un citi.
Kādas ir psihisko traucējumu pazīmes bērniem?
Psihisko traucējumu pazīmes mainās atkarībā no vecuma un traucējumu veida, bet dažas no biežākajām pazīmēm ir bērna attīstības aizture salīdzinājumā ar vienaudžiem, pēkšņas sekmju izmaiņas, piemēram, pasliktināšanās, neskatoties uz ieguldītajām pūlēm, nespēja tikt galā ar ikdienas aktivitātēm, izmaiņas ēšanas un miega paradumos, bieža sūdzēšanās par fiziskiem simptomiem (galvas, vēdera vai citām sāpēm), alkohola vai narkotisku vielu lietošana, pastiprinātas bažas par lieko svaru, bieži dusmu uzplūdi, autoritātes noliegšana, zagšana, skolas neapmeklēšana, klaiņošana, interešu zudums, sociāla izolēšanās, pastiprināta raizēšanās, trauksme, hiperaktivitāte, agresīva uzvedība, pastāvīgi nomākts garastāvoklis, domas par pašnāvību, sevis savainošana.
Kā diagnosticē psihiskus traucējumus bērniem?
Bērnu psihiatrs veic izvērstu bērna klīnisko un psihosociālo izvērtēšanu. Ļoti svarīga ir informācija no bērna vecākiem (aizbildņiem) un citiem ģimenes locekļiem, kā arī bieži ir nepieciešams iegūt raksturojumus par bērnu no pedagogiem, skolas psihologa, sociālā darbinieka. Lai precizētu psihisko traucējumu raksturu un bērna attīstības līmeni, bieži ir nepieciešamas arī klīniskā psihologa, ergoterapeita, logopēda un citu funkcionālo speciālistu konsultācijas. Visiem bērniem jānovērtē fiziskās veselības stāvoklis un jāveic nepieciešamie izmeklējumi, lai izslēgtu fizisku saslimšanu.
Kā ārstē psihiskus traucējumus bērnam?
Bērna psihisko traucējumu ārstēšana ir komplekss process, kurā jāiesaista ne tikai pats bērns, bet arī visa ģimene, un ko veic multiprofesionāla komanda (bērnu psihiatrs, psihologi un psihoterapeiti, sociālie un speciālie pedagogi, ergoterapeiti, logopēdi un citi speciālisti). Atkarībā no traucējumu veida un bērna vecuma ārstēšanā pielieto gan nemedikamentozās (individuāla vai ģimenes psihoterapija, mākslas terapija, smilšu terapija, sociālā un pedagoģiskā izglītošana u.c.), gan medikamentozās ārstēšanas metodes.
Ko Jūs varat darīt?
Vecāki: Jūs pazīstat savu bērnu labāk! Parunājiet ar sava bērna ārstu (pediatru, ģimenes ārstu), ja jums ir bažas par to, kā bērns uzvedas mājās, skolā vai ar draugiem.
Jaunieši: Par savu psihisko veselību rūpēties ir tikpat svarīgi kā sekot līdzi fiziskajai veselībai! Ja Tu esi dusmīgs, uztraucies vai skumjš, nebaidies parunāt par savām jūtām ar draugu vai pieaugušo, kuram Tu uzticies.
Skolotāji: Agrīna atpazīšana ir svarīga, lai bērns var saņemt nepieciešamo palīdzību! Sadarbojieties ar bērna ģimeni un veselības aprūpes speciālistiem, ja jums ir bažas par bērna psihisko veselību vai labsajūtu.
Nacionālais psihiskās veselības centrs (NPVC) kopš 2024. gada ir ieviesis īpašu pārejas mehānismu, kura mērķis ir palīdzēt jauniešiem veiksmīgi turpināt ārstēšanos pie pieaugušo psihiatra. Šis pakalpojums ir unikāls ar to, ka tajā darbojas pārejas koordinatore – Evita Zelča, kura kļūst par jaunieša uzticības personu šajā posmā. Viņas loma ir palīdzēt pacientam un ģimenei saprast, kā norit ārstēšanās pieaugušo psihiatrijas iestādē, palīdzēt ar pierakstiem pie ārstiem, iepazīstināt ar NPVC ārstniecības iespējām un būt līdzās, kad notiek pirmā vizīte jaunajā vidē. “Katram jaunietim ir savs temps un savas bailes,” viņa saka. “Mans uzdevums ir būt blakus – lai viņš saprot, ka pāreja nav beigas, bet turpinājums.” Kā skaidro NPVC, koordinatores sniegtais atbalsts parasti ilgst no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam – atkarībā no pacienta vajadzībām. Process sākas brīdī, kad bērnu psihiatrs informē pacientu par tuvojošos pāreju. Ja jaunietis ārstējas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, viņa dati ar vecāku piekrišanu tiek nodoti NPVC pārejas koordinatoram. Savukārt pacienti, kas ārstējas citās iestādēs, var sazināties ar Evitu Zelču pa tālruni 20293291 vai e-pastu evita.zelca@npvc.lv .
Pēc datu saņemšanas pārejas koordinatore sazinās ar jaunieti, palīdz noorganizēt pirmo vizīti pie pieaugušo psihiatra un, ja nepieciešams, tiekas klātienē NPVC telpās Tvaika ielā 2, Rīgā. No šī brīža viņa kļūst par jaunieša atbalsta personu – pastāsta par ārstēšanās iespējām, sniedz emocionālu atbalstu un palīdz pierast pie jaunās vides.
Vairāk informācijas : https://npvc.lv/pareja-no-bernu-uz-pieauguso-psihiatriju/
Materiālu sagatavoja Slimību profilakses un kontroles centrs.