Šodien, 2026. gada 17. septembrī. Veselības ministrijā notika Nacionālā psihiskās veselības centra (NPVC) Zinātniskā institūta psihiskās veselības jomā īstenotā projekta “Latvijā spēkā esošo psihologu, psihoterapeitu un psihoterapijas speciālistu pakalpojumu sniegšanas kārtības izvērtējums un priekšlikumu izstrāde tās pilnveidei” noslēguma prezentācija.

Projekta ietvaros sagatavoti trīs ziņojumi: par Latvijā spēkā esošo regulējumu un tā trūkumiem; par valsts apmaksāto psiholoģisko un psihoterapeitisko pakalpojumu organizāciju Beļģijā, Lietuvā un Somijā; kā arī par priekšlikumiem klīnisko un veselības psihologu, psihoterapeitu un psihoterapijas speciālistu iesaistei veselības aprūpē un sniegto pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanai.   Ar šo trīs ziņojumu galvenajiem secinājumiem un priekšlikumiem, kas vērsti uz skaidrāku profesionālo regulējumu, pacientu drošību, pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, arī šodien tika iepazīstināti klātesošie.

“Cilvēkam, kurš meklē palīdzību, ir jābūt skaidri saprotamam, kādu veselības aprūpes pakalpojumu saņem, pie kāda speciālista vēršas un kādas ir viņa tiesības. Vienlaikus arī pašai sistēmai jābūt skaidrai un savstarpēji saskaņotai – ar nepārprotami definētām profesionālajām lomām, kompetencēm un atbildību, kā arī vienotiem kvalitātes un pacientu drošības principiem. Mērķis ir panākt, lai psiholoģiskā un psihoterapeitiskā palīdzība būtu ne tikai pieejama, bet arī kvalitatīva, droša un pēctecīga”, uzsver NPVC Metodiskās vadības institūcijas vadītāja, asoc. prof. Jeļena Vrubļevska.

Projekta izvērtējumā secināts, ka pašreizējā sistēmā dažādu speciālistu profesionālais statuss un faktiskā darbība nav savstarpēji pilnībā saskaņoti. Ārsti psihoterapeiti ir ārstniecības personas un ārsta pamatspecialitātes pārstāvji, klīniskie un veselības psihologi var būt reģistrēti kā ārstniecības atbalsta personas, savukārt psihoterapijas speciālists nav atsevišķi reglamentēta profesija.  Vienlaikus praksē pastāv būtiska kompetenču pārklāšanās – psihiskā stāvokļa un psiholoģisko grūtību izvērtēšanā, individuālā terapeitiskā un konsultatīvā darbā, krīzes intervencē, darbā ar ģimenēm un grupām, kā arī psihoterapeitisko metožu izmantošanā. Šāda situācija pacientam ne vienmēr ļauj saprast, kāds ir konkrētā speciālista statuss, kompetence un profesionālā atbildība.

Izvērtējumā īpaši uzsvērts, ka cilvēkam ir jābūt skaidri saprotamam, vai viņš saņem ārstniecības pakalpojumu un ir pacienta statusā, vai saņem psiholoģisku konsultāciju vai labbūtības veicināšanas pakalpojumu kā klients. No tā ir atkarīga gan pakalpojuma sniedzēja atbildība, gan dokumentācijas prasības, gan sūdzību un tiesību aizsardzības mehānismi.

Projekta gaitā secināts, ka pacientu plūsma psiholoģisko un psihoterapeitisko pakalpojumu saņemšanā Latvijā ir fragmentēta un bieži ir atkarīga no tā, pie kura speciālista cilvēks nonāk pirmajā kontaktā. Valsts līmenī nav vienota, skaidri definēta pacientu virzības algoritma, un informācijas apmaiņa starp ģimenes ārstu, psihiatru, psihologu, psihoterapeitu un rehabilitācijas komandu ne vienmēr ir pietiekama. Tāpat tika norādīts uz nepietiekamu pakalpojumu pieejamību – gaidīšanas laiks līdz pirmajai vizītei atsevišķos gadījumos var būt vairāki mēneši. Savukārt esošais valsts apmaksāto konsultāciju apjoms ne vienmēr atbilst pacienta diagnozei, funkcionēšanai, traucējumu smagumam un individuālajām ārstēšanas vajadzībām.

Darba grupa secināja, ka nepieciešams pāriet uz diferencētāku pieeju, kur terapijas veids un ilgums tiek noteikts atbilstoši klīniskajai nepieciešamībai, vienlaikus attīstot arī grupu un ģimenes terapiju, ārstēšanas rezultātu uzraudzību un strukturētu atgriezenisko saiti nosūtošajam ārstam.

Balstoties izvērtējuma rezultātos, projekta darba grupa prezentēja vairākus savstarpēji saistītus priekšlikumu virzienus:

• skaidri nodalīt ārstniecības procesā sniegtos pakalpojumus no labbūtības veicināšanas pakalpojumiem un pacientam saprotami norādīt, kādu pakalpojumu viņš saņem;
• precizēt ārsta-psihoterapeita, psihoterapeita un psihoterapijas speciālista profesionālo statusu, kvalifikācijas prasības, kompetences un uzraudzību;
• izvērtēt medicīnas psihologa profesionālā statusa izveidi speciālistiem, kuri pēc psiholoģijas maģistra grāda iegūtu papildu starpdisciplināru izglītību medicīnas, dzīvības un klīniskajās zinātnēs un ārstniecības personas statusu;
• attīstīt pakāpeniskas psihiskās veselības aprūpes modeli, kur palīdzības intensitāte tiek pielāgota cilvēka veselības stāvoklim, funkcionēšanas ierobežojumiem, slimības gaitai un individuālajām ārstniecības un rehabilitācijas vajadzībām;
• diferencēt valsts apmaksāto psiholoģisko un psihoterapeitisko pakalpojumu apjomu, sasaistot to ar diagnozi, funkcionēšanu un individuālo nepieciešamību;
• ieviest vienotu ārstēšanas rezultātu izvērtēšanas sistēmu, vienotas prasības dokumentācijai, datu apritei, kvalifikācijas uzturēšanai un pakalpojumu kvalitātes uzraudzībai;
• izstrādāt vienotu pacientu virzības algoritmu un stiprināt ārstēšanas pēctecību starp ģimenes ārstu, psihiatru, psihologu, psihoterapeitu un rehabilitācijas komandām.

Par projektu

Projekts “Latvijā spēkā esošo psihologu, psihoterapeitu un psihoterapijas speciālistu pakalpojumu sniegšanas kārtības izvērtējums un priekšlikumu izstrāde tās pilnveidei” tika īstenots, lai izvērtētu pašreizējo sistēmu un izstrādātu priekšlikumus tās pilnveidei.

Projekta darba grupā strādāja psihiatri, psihologi, psihoterapeiti, psihoterapijas speciālisti, juristi un citu jomu pārstāvji. Projekta ietvaros tika veikta normatīvā regulējuma analīze, intervijas ar profesionālo organizāciju pārstāvjiem un pakalpojumu saņēmējiem, ārvalstu pieredzes izpēte un izstrādāti priekšlikumi normatīvās un pakalpojumu organizācijas sistēmas pilnveidei.

Ziņojumi sagatavoti Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.  –  2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju” Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.1.2.7/1/24/I/001 “Pilnveidot pacientu drošību un aprūpes kvalitāti” ietvaros, saskaņā ar Veselības ministrijas iepirkumu Nr. VM 2024/14/ESF un pakalpojuma Līgumu Nr. 01-32.8.3.2/126, kā arī projekta pasūtītāja Slimību profilakses un kontroles centra uzdevumu.