Pēdējās desmitgadēs medicīnā aizvien vairāk tiek izmantotas tehnoloģijas, kas iedarbojas uz smadzenēm nevis ar medikamentiem vai ķirurģiskām metodēm, bet gan smadzeņu darbības tiešā modulācijā ar precīzi mērķētiem fiziskiem impulsiem. Viena no šādām metodēm ir transkraniālā magnētiskā stimulācija (TMS), ko mūsdienās veiksmīgi pielieto depresijas, trauksmes, obsesīvi kompulsīvo traucējumu, neiroloģisku slimību un pat atkarību ārstēšanā.

Latvijā šī metode veselības aprūpes iestādēs pieejama tikai pēdējos gados, un Nacionālais psihiskās veselības centrs (NPVC) šobrīd ir viens no retajiem, kas pacientiem nodrošina ārstēšanu ar modernu TMS iekārtu. Par šīs terapijas iespējām un izaicinājumiem sarunājamies ar NPVC neiroloģi Dr. Tatjanu Līgu Davidovu, kura pati ikdienā strādā ar pacientiem un redz, kā šī inovācija ietekmē cilvēku dzīves.

– Dakter, kā Jūs vispār raksturotu transkraniālo magnētisko stimulāciju cilvēkam, kurš pirmo reizi par to dzird?

TMS ir ārstēšanas metode, kuras laikā ar īpašas spoles palīdzību galvas smadzeņu garozai tiek pievadīti magnētiski impulsi. Tie iziet cauri galvaskausam, neradot nekādu bojājumu, un inducē elektrisko lauku smadzeņu audos. Rezultātā tiek stimulēti vai nomākti konkrēti neironu tīkli. Praktiski tas nozīmē, ka mēs varam “pamodināt” nepietiekami aktīvus smadzeņu reģionus vai nomierināt tos, kas ir pārāk aktīvi. Tas viss notiek pilnīgi nesāpīgi un bez anestēzijas, pacientam ērti sēžot krēslā.

Metodes pamatā ir Faradeja elektromagnētiskās indukcijas likums – caur galvaskausu tiek novadīts īslaicīgs, bet intensīvs magnētiskais lauks, kas smadzeņu audos inducē elektrisko strāvu. Tā depolarizē neironus, izraisa darbības potenciālus un modulē smadzeņu tīklu darbību. Rezultātā iespējams gan aktivizēt nepietiekami aktīvas zonas (piemēram, depresijā samazināto pieres daivas aktivitāti), gan samazināt pārlieku uzbudinātas struktūras (piemēram, hronisku sāpju vai obsesīvu domu gadījumos).

Kam domāta transkraniālā magnētiskā stimulācija?

Transkraniālā magnētiskā stimulācija pirmām kārtām ienāca klīniskajā praksē kā terapija depresijas ārstēšanai. Un nevis jebkurai depresijai, bet tieši farmakorezistentai depresijai, kur tradicionālie medikamenti un psihoterapija nedod gaidīto efektu. Šādiem pacientiem bieži ir izmēģinātas vairākas antidepresantu grupas, taču simptomi saglabājas, nereti pat pastiprinās. TMS šeit ir kā jauna cerība – mērķtiecīgi stimulējot pieres daivu reģionus, kas depresijā darbojas nepietiekami, iespējams mazināt slimības izpausmes un atjaunot cilvēkam spēju dzīvot pilnvērtīgāk.

Turpmāk, pavēršoties plašākam pētniecības laukam, TMS sāka izmantot arī citu psihisku traucējumu terapijā. Viena no nozīmīgākajām indikācijām ir obsesīvi kompulsīvie traucējumi (OKT) – slimība, kas izpaužas ar uzmācīgām domām un rituāliem, kurus pacients nespēj kontrolēt. Magnētiskā stimulācija šeit var palīdzēt mazināt traucējumu intensitāti, jo tā iedarbojas uz smadzeņu zonām, kas atbild par uzmācīgo domu un darbību rašanos.

Svarīga pacientu grupa psihiatrijā ir tie, kuri cieš no posttraumatiskā stresa sindroma (PTSS) vai ilgstošas trauksmes. Šajos gadījumos TMS tiek izmantota, lai līdzsvarotu pārlieku aktīvus smadzeņu tīklus un palīdzētu mazināt pastāvīgu trauksmes signālu plūsmu. Klīniskajā praksē tiek pētīta arī TMS efektivitāte šizofrēnijas simptomu ārstēšanā – īpaši gadījumos, kad pacientam saglabājas dzirdes halucinācijas vai izteikta negatīvo simptomu dominance.

Psihiatrijā svarīga ir arī atkarību ārstēšana. Jaunākie pētījumi rāda, ka magnētiskā stimulācija spēj ietekmēt smadzeņu atalgojuma sistēmu, mazinot tieksmi pēc vielas. Pie mums šādiem pacientiem bieži ir stāsti par ilgstošu marihuānas lietošanu vai alkohola atkarību, kas sākusies depresijas fonā. Izmantojot TMS kursu, atkarības mehānisms kļūst vājāks, un pacientam ir vieglāk kontrolēt savas vēlmes.

TMS tiek pielietota arī neiroloģijā, lai gan šeit tās loma ir papildinoša. Lielākās pacientu grupas ir cilvēki ar hroniskām sāpēm (piemēram, migrēnu vai trigeminālo neiralģiju) un tie, kuri atkopjas pēc insulta. Piemēram, migrēnas pacientiem TMS spēj samazināt lēkmju biežumu – ja agrāk bija vairāk nekā desmit lēkmju mēnesī, pēc kursa tās samazinās līdz trim vai četrām, turklāt ar vieglāk panesamiem simptomiem. Pēc insulta stimulācija tiek kombinēta ar fizioterapiju, kas ievērojami palielina atveseļošanās iespējas.

Psihiatrijas lauciņā tomēr pirmajā vietā paliek depresija. Tā ir visplašāk izpētītā indikācija, un šodien TMS tiek uzskatīta par vienu no drošākajām un efektīvākajām metodēm, kad medikamentozā terapija nav devusi rezultātu. Bet metodei ir plašs potenciāls – no obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem un trauksmes līdz atkarībām. Tieši šis plašums padara TMS par vienu no perspektīvākajām jaunajām terapijām mūsdienu psihiatrijā.

– Kādi ir biežākie pacienti, kuri pie Jums NPVC nonāk TMS terapijā?

Visbiežāk – tie ir depresijas pacienti, kuriem medikamentozā ārstēšana nav devusi vēlamo efektu. Tā saucamā farmakorezistentā depresija ir ļoti smaga problēma: cilvēks ir izmēģinājis vairākus antidepresantus, terapijas kursus, bet stāvoklis būtiski neuzlabojas. TMS šiem cilvēkiem var sniegt cerību. Mums ir arī pacienti ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem, posttraumatisko stresu, dažādām neiroloģiskām sāpēm un migrēnu.

– Varbūt varat pastāstīt kādu konkrētu pacientu pieredzi?

Atmiņā palicis kāds gadījums: paciente ar vidēji smagu depresiju un obsesīvi kompulsīviem traucējumiem, kuras ikdienu ļoti apgrūtināja pašsavainošanās tieksme. Pēc TMS kursa viņa man teica: “Paldies, dakter, ir krietni uzlabojies garastāvoklis, un vēlme darīt sev pāri ir kļuvusi mazāka.” Tas ir emocionāli ļoti spēcīgi – redzēt, ka cilvēkam atgriežas dzīvotgriba.

– Kā pati procedūra notiek un kā tikt uz šādu ārstēšanu?

Pie mums NPVC pacientam TMS nozīmē psihiatrs – gan ārstējoties stacionārā, gan ambulatori. Izmantojot neironavigācijas sistēmu (kuru iestāde iegādājās no Eiropas Savienības Struktūrfondu Atveseļošanas fonda finansējuma), varam ļoti precīzi noteikt, kuras smadzeņu struktūras jāstimulē. Tad pacients apsēžas krēslā, uz galvas tiek uzlikta magnētiskā spole, un sākas terapija. Seanss, atkarībā no diagnozes, var ilgt apmēram 10 līdz 20 minūtes. Nepieciešams kurss – vairākas sesijas nedēļā, parasti vismaz 16 seansi. Ir svarīgi ievērot regularitāti, jo metodei ir kumulatīva iedarbība.

Labā ziņa pacientiem – terapija ir bez maksas, ja tā notiek ārstēšanās pie NPVC psihiatra epizodes ietvaros. Tādēļ, lai saņemtu TMS terapiju, pacientam vispirms jādodas uz vizīti pie Nacionālā psihiskās veselības centra Ambulatorā centra (vai kādas no klīnikām) psihiatra. Vizītes laikā ārsts, iepazīstoties ar pacienta klīnisko vēsturi un diagnozi, izvērtēs, vai TMS ir nepieciešama un varētu palīdzēt. Tāpat psihiatrs noteiks, cik seansu aptuveni būs vajadzīgi, kāda programma un impulsa stiprums tiks pielietots.

– Kā ir ar drošību? Cilvēkiem bieži vien ir bail no “elektrības” vai “magnētiem”.

Tas ir saprotami. Taču jāsaka – TMS ir droša metode. Impulsu, kas no ierīces nonāk galvā var just, tādēļ, lai pacientam nebūtu neziņa vai bailes, kā tas būs, sākumā magnētisko spoli pieliekam pie rokas, lai sajustu šo impulsu – kāds tas ir un vairs nebūtu šī neziņa. Biežākās blakusparādības ( kas parasti pāriet pēc pāris procedūrām) ir vieglas galvassāpes, reibonis vai viegla slikta dūša, mēdz būt arī neliela muskuļu raustīšanās sejas rajonā. Dažreiz cilvēki pēc procedūras jūtas noguruši vai, gluži pretēji, mazliet eiforiski un enerģijas pilni. Retos gadījumos TMS var ietekmēt miega kvalitāti, izraisot bezmiegu vai nemierīgu miegu. Protams, ir kontrindikācijas: cilvēkiem ar metāla implantiem galvaskausā vai augstu epilepsijas risku šo terapiju izmantot nedrīkst.

– Jūs minējāt depresiju. Vai tiešām TMS ir efektīva tur, kur medikamenti vairs nepalīdz?

Jā, un to apstiprina arī starptautiski pētījumi. Depresijas pacientiem bieži novēro samazinātu aktivitāti pieres daivā, kas ir smadzeņu daļa, kas atbild par informācijas apstrādi un emociju regulāciju. Stimulējot šo zonu, var panākt simptomu mazināšanos. Dati rāda, ka aptuveni trešdaļai pacientu sasniedzama remisija, un tas ir ļoti nozīmīgi.

– Kā šī metode ienāca Nacionālajā psihiskās veselības centrā?

Nacionālais psihiskās veselības centrs 2024. gadā par Nacionālā veselības dienesta piešķirto naudu iegādājās modernu TMS iekārtu. Paralēli iegādei tika nodrošināta arī psihiatru apmācība. Mūsu valdes priekšsēdētāja Dr. Sandra Pūce to pamatoti sauc par nozīmīgu soli psihiskās veselības aprūpes attīstībā Latvijā.

– Un kā reaģē paši pacienti?

Lielākoties viņi ir pārsteigti, cik procedūra ir vienkārša. Nav nepieciešama narkoze, nav ilgas atlabšanas – pēc sesijas cilvēks pieceļas un dodas savās ikdienas gaitās. Tas ir pavisam citādi nekā, piemēram, elektrokonvulsīvā terapija, kas arī tiek izmantota smagos gadījumos, bet prasa vispārējo anestēziju un rada lielāku slodzi organismam.

– Kā Jūs redzat TMS nākotni Latvijā?

Es domāju, ka šī metode kļūs aizvien pieprasītāka. Mums ir daudz pacientu ar depresiju un trauksmi, un diemžēl ne visiem palīdz zāles vai psihoterapija. TMS ir laba alternatīva vai papildinājums, un tā ļauj cilvēkiem atgriezties dzīvē. Vēlos, lai nākotnē tā būtu pieejama plašāk un arī citās ārstniecības iestādēs.

Transkraniālā magnētiskā stimulācija nav brīnumlīdzeklis – tā nevar aizstāt visu ārstēšanu. Taču tā ir spēcīgs papildinājums mūsdienu psihiatrijas un neiroloģijas arsenālā. Tā atgādina, ka cilvēka smadzenes ir plastiskas un spēj atjaunoties, ja tām tiek dota pareizā stimulācija. Kā uzsver Dr. Tatjana Līga Davidova: “TMS ir metode, kas palīdz cilvēkiem atgriezties dzīvē. Ja pacients, kurš gadiem dzīvojis tumsā, pēkšņi sāk smaidīt, tas ir lielākais gandarījums.”

Transkraniālās magnētiskās stimulācijas  iekārtas navigācijas sistēmas iegāde tika veikta Eiropas Savienības Struktūrfondu Atveseļošanas fonda projekta Nr. 4.1.1.2.i.0/2/25/I/CFLA/006 “Psihiskās veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšana, lai mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā” ietvaros.

#ESprojekti #ieguldījumsveselībā #ESfondi #atveseļošanasfonds