NPVC vēstures un kultūras telpa un pastāvīgā ekspozīcija
Nacionālā psihiskās veselības centra (NPVC) vēstures un kultūras telpa ir nozīmīgs sabiedrības izglītošanas un stigmas mazināšanas instruments psihiskās veselības jomā. Tā atrodas Rīgā, Tvaika ielā 2, vēsturiskā kompleksā, kas ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis ar pirmsākumiem Krievijas cara Pētera I laikā. Pastāvīgā ekspozīcija tika atklāta 2014. gada 14. novembrī senākajā ēkā (G ēka), atzīmējot iestādes 190. jubileju.
Nacionālais psihiskās veselības centrs – agrākie “Aleksandra Augstumi”, ir senākā psihiatriskā dziednīca Baltijā, atvērta 1824. gadā, tāpēc ir spilgtākais psihiatrijas attīstības piemērs Latvijā. Tas atspoguļots ārstniecības iestādes Vēstures un kultūras telpas pastāvīgajā ekspozīcijā (muzejā), kur apskatāmi vēsturiski dokumenti, pacientu radīti mākslas darbi, ārstniecības metožu apraksti un citas liecības par medicīnisko praksi un sabiedrības attieksmes maiņu laika gaitā.
NPVC muzejs kalpo kā platforma dialogam ar sabiedrību, veicinot izpratni par psihiskās veselības jautājumiem un mazinot aizspriedumus. Interesenti muzeju var apmeklēt darbdienās, par apmeklējuma laiku vienojoties ar NPVC sabiedrisko attiecību speciālistu – kontakti mājaslapā npvc.lv. Muzeja bagātīgā ekspozīcija ir īpaši noderīgs mācību un pētniecības resurss medicīnas studentiem un veselības aprūpes speciālistiem. Ekspozīcija tiek regulāri papildināta un atjaunota, lai atspoguļotu jaunākās tendences un norises psihiskās veselības jomā. Kopš 2016. gada NPVC muzejs piedalās ikgadējā “Muzeju nakts” programmā, piedāvājot plašākai sabiedrībai iespēju iepazīties ar ekspozīciju un piedalīties diskusijās par psihiskās veselības nozīmi mūsdienu sabiedrībā.
Esiet sveicināti digitālajā ekspozīcijā!
Laipni lūgti iepazīt bagāto un daudzslāņaino psihiatrijas vēstures un mūsu ārstniecības iestādes kultūrvēsturisko mantojumu.
Telpa 1. Digitālās ekspozīcijas ceļojums sākas foajē — vietā, kur sākas saruna par pagātni un tagadni. Tā ir ekspozīcijas vizītkarte un aicinājums iepazīties ar stāstiem par to, kā savu vēsturisko teritoriju – Rīgas seno Otro Ķeizardārzu, sākām pārveidot par dziedinošu Saulgriežu dārzu mūsu pacientiem un darbiniekiem un par zaļu, sabiedrībai pieejamu oāzi industriālajā Sarkandaugavā.
Turpinot ceļojumu mūsu muzejā, varat aplūkot vēstures artefaktus un pacientu radītos mākslas darbus (telpas 2 un 3), kā arī iepazīt 20.gs. talantīgā pacienta, daudzsološā mākslinieka Pētera Krastiņa pasauli un traģisko likteni — viņa gleznu istabā un sajūtu telpā (telpas 4 un 5).
Vēstures zālē “Kāpnes pret gaismu” (telpa 6) atklājas sabiedrības pārmaiņu un cerību stāsti, savukārt ekspozīcijas turpinājums pirmajā gaitenī atklāj slimnīcas pirmā direktora Otto Vilhelma fon Hūna dzīvesstāstu un veikumu viņa darbu istabā (telpas 7 un 8).
Turpinot ceļu pirmajā gaitenī, iespējams iepazīt slimnīcas ēdināšanas tradīcijas un sadzīves vidi, apskatīt padomju laika virtuves instalāciju un pievērst uzmanību psihiatrijas diagnozei, kura kļūst aizvien populārāka – ēšanas traucējumiem, no kuriem traģiskākā ir anoreksija, kas šeit, Anoreksijas istabā, skatāma fotobildēs (telpas 9 , 10 un 11).
Ekspozīcijas otrajā gaitenī izvietota “Aleksandra Augstumu” 120 gadu ilgā perioda direktoru aleja, iekārtots mūsu ilggadīgā sieviešu kora “Gundega” stūrītis, kā arī ilglaicīgākās direktores Zuzannas Sočņevas, kura slimnīcu vadīja 40 gadus, un slimnīcas darbībai padomju laikā veltītā ekspozīcijas telpa (telpas 12, 13 un 14).
Savukārt aizkulisēs (telpa 15) glabājas ekspozīcijas krājums un atrodas apmeklētājiem pieejamas labierīcības (telpa 16).
NPVC unikālais vēstures un attīstības stāsts paplašinātā veidā ir ietverts iestādes 200 gadu jubilejai veltītajā grāmatā “Sašķelto dvēseļu patvērums”. NPVC vēstures un kultūras telpas pastāvīgās ekspozīcijas (muzeja) attīstītājs un ārstniecības iestādei veltītās grāmatas izdevējs ir RPNC Attīstības fonds.
Videoekskursiju ieraksti veidoti 2025. gadā!
Spied uz foto, lai uzzinātu vairāk par katru no muzeja telpām:
Muzeja apmeklējums
Muzejs apmeklējams darbdienās, sazinoties ar NPVC sabiedrisko attiecību speciālisti Silvu Bendrāti un saskaņojot apmeklējuma laiku, tālrunis: 29278782.
